Velomaršruti Kurzemē
Atpūšoties Kurzemē pie Zvirgzdu ezera, atpūtas vietas “Ezermaļi” saimnieki piedāvā interesantu velomaršrutu, kurā ietvertas nozīmīgākās apskates vietas gleznainajā Suitu novadā.
Tāpat, plānojot pašiem savu velomaršrutu pa Kurzemi, ir iespēja ieplānot nakšņošanu atpūtas vietā “Ezermaļi” – viesu namā ar pirti vai mazajā viesu mājiņā pašā Zvirgzdu ezera krastā.
→ Rezervē viesu namu ar pirti vai mājiņu pa tālr. (+371) 29 122 870 (saimniece Aiga)
Garuma ziņā šis ir vidējais no 3 velomaršrutiem, ko piedāvā “Ezermaļi”.
Par garāko un īsāko velomaršrutu var lasīt: Velomaršruti Kurzemē I daļa.
Velomaršruta Alsungas – Ēdoles Aplis
Velomaršruta Alsungas – Ēdoles aplis būs pa spēkam jebkuram vidēji sagatavotam velobraucējam ar kalnu velosipēdu. Velomaršruta kopgarums ir 52 km. Maršruts ir vidēji garš, tas plānots pilnai dienai, ievērojot apskates objektos pavadāmo laiku, nesteidzīgu velobraukšanas stilu un iespēju izbaudīt Kurzemes ainavu. Katram ir iespēja izvēlēties tikai atsevišķus objektus velomaršrutā un to saīsināt pēc vēlēšanās.
Pilns velomaršruts (52 km): Atpūtas vieta “Ezermaļi” – Ķīšu senkapi – Mājas “Galbāliņi” – Almāles muiža – Reģu muiža – Murkšķu ferma – “Jura putni” – Alsungas pils – Alsungas baznīca – Ēdoles baznīca – Ēdoles pils – Valentīna Kokaļa briežu dārzs – Todaižu Muiža – “Ezermaļi”.
View Alsungas-Ēdoles Velomaršruta aplis lielākā kartē. Spied uz markām un uzzini vietas info!
Ķīšu senkapi
“Ezermaļi” – Ķīšu senkapi: ap 300 m
Ķīšu senkapu koordinātas: 56°56’044″N 21°38’335″E
Ķīšu senkapi atrodas starp “Ķīšu” un “Skaidrāju” mājām netālu no Zvirgzdu ezera un “Ezermaļiem” pašā ceļa malā. 1964. gadā, grābjot granti, tika atrasti vairāku cilvēku galvaskausi un bronzas spangu vainags. Tagad nekas apkārtnē neliecina par to, ka šajā vietā būtu apbedījumi.
Attēlā: Ķīšu senkapu vieta 2010. gada septembrī
Mājas “Galbāliņi”
Ķīšu senkapi – “Galbāliņi”: ~ 5,5 km
Dodoties velomaršrutā gar Ķīšu senkapiem un izbraucot uz Ēdoles-Gudenieku ceļu, jānogriežas Ziemeļu virzienā un apmēram pēc 1 km vienādas nozīmes krustojumā jābrauc taisni uz Ēdoli. Vēl pēc __ km ceļa labajā pusē būs mājas “Galbāliņi”, kas ievērojamas ar to, ka 1985. gadā mājas pagalmā uzņemti populārās Vara Braslas filmas “Emīla nedarbi” ārskati. Mūsu viesošanās laikā, mājas saimniekus nesastapām, taču, domājams, ka viņi varētu pastāstīt interesantus faktus par filmas “Emīla nedarbi” uzņemšanu.
Attēlā: “Galbāliņu” mājas no ceļa
Attēlā: “Galbāliņu” klēts
Attēlā: “Galbāliņu” pirts un malkas šķūnis
Tālāk velomaršruts ved atpakaļ līdz jau zināmajam krustojumam, kur jānogriežas pa labi uz Almāli.
Almāles Muiža
“Galbāliņi” – Almāles Muiža: 3,4 km
Almāles muižas koordinātas: 56°58’960″N 21°38’267″E
Tālāk velomaršrutā ir sens muižas centrs – Almāle. No Gudenieku un Alsungas ceļu krustojuma līdz Almālei jābrauc 2,2 km. Iebraucot Almāles centrā, iepretim veikalam, dziļāk no ceļa labajā pusē būs bijusī Almāles muižas ēka, kas celta ap 1880. gadu. Šodien tā nepavisam neatgādina par muižu un senatni. Padomju laikā ēkā iekārtota Alsungas un Ēdoles mežniecība, kas tur darbojas joprojām.
Attēlā: Almāles muižas ēka
Reģu muiža (Reģu pils)
Almāles muiža – Reģu muiža: ~ 1,8 km
Reģu muižas koordinātas: 56°59’754″N 21°37’381″E
Velomaršruts izved uz Ēdoles – Alsungas lielceļa, turpat 100 m Ēdoles virzienā būs krūmos un kokos maskējies ceļš pa kreisi uz izcili skaisto Reģu (Reggen) muižas ēku, kas cieta traģiskajā 2007. gada 23. februāra ugunsgrēkā.
Reģu muiža celta 1890. gadā pēc Liepājas galvenā arhitekta M. P. Berči projekta un tai pieguļ kopts 7 ha plašs parks, kurā aug trīs purpursārtie dižskabārži. Reģu muižā kādreiz bijusi Alsungas rajona slimnīca, vēlāk iekārtots pansionāts, kas darbojās līdz 2007. gada ugunsgrēkam.
Attēlā: Reģu muiža pēc traģiskā ugunsgrēka 2007. gada februārī
Murkšķu ferma
Reģu muiža – Murkšķu ferma: ~ 300 m
Murkšķu fermas koordinātas: 56°59’891″N 21°37’164″E
Bērniem un pieaugušajiem patiks Silvijas Teteres omulīgie murkšķi. Iepriekš sazvanoties ar saimnieci (tālr.26020002), iespējams sarunāt ekskursiju murkšķu fermā, kas darbojas turpat netālu lauka malā aiz Reģu muižas ēkas.
Attēlā: Murkšķu ferma Reģos
Privātmuzejs “Jura Putni”
Murkšķu ferma – privātmuzejs “Jura putni”: 5,7 km
Pagrieziens no Alsungas-Ēdoles ceļa uz “Jura Putniem” (pie Reģiem): 56°59’594″N 21°37’276″E
“Jura putnu” koordinātas: 57°00’885″N 21°35’698″E
Piedāvājam turpināt velomaršrutu pa ceļu, kas nogriežas no Ēdoles – Alsungas ceļa 300 m aiz Reģu muižas ēkas Alsungas virzienā. Braucot pa šo zemes ceļu pēc 2,2 km jānogriežas pa labi un pēc 1,7 km liela koka figūra labajā pusē vēstīs, ka esam klāt koka figūru privātmuzejā “Jura Putni”, ko savā saimniecībā 1998. gadā izveidojis tās īpašnieks un pats mākslinieks Juris Ratušnijs.
Taisnības labad jāteic, ka muzeja apmeklējums lielā mērā būs atkarīgs no saimnieka noskaņojuma, tāpēc iepriekš vēlams sazvanīties pa tālr.28646763 vai 28699124.
Attēlā: Skats no ceļa uz koka figūru muzeju “Jura Putni”, fonā mākslinieks
Alsungas pils
“Jura putni” – Alsungas pils: 4,7 km
Alsungas pils koordinātas: 56°58’904″N 21°34’090″E
No “Jura putniem” dodamies atpakaļ uz Ēdoles – Alsungas lielceļu, nogriežamies pa labi un turpat mūsu velomaršrutā jau redzama Alsunga (Alšvanga, Alschwangen), kas ir suitu novada centrs.
Alsungas pils sākta uzbūvēta kā Livonijas ordeņa pils 14. gs. 1. pusē (pirmo reizi rakstos pieminēta 1341. gadā) un vēlākajos gadsimtos vairākkārt piebūvēta un pārbūvēta, daudz cietusi karos. Pirmās neatkarīgās Latvijas gados pils tika pārbūvēta par pienotavu, tika piebūvēta sporta zāle un šādu multifunkcionālu izmantojumu pils telpas saglabājušas līdz pat šodienai. Tagad pilī ir pašvaldības iestādes, vietējais policijas iecirknis un arī galdniecība. Daļa telpu atvērtas ekspozīcijai, bet pils pagrabos sākti attīrīšanas un restaurācijas darbi.
Alsungas pils ir Suitu novada vēstures centrs un ar to saistās svarīgākie notikumi Suitu tradīciju vēsturē.
Attēlā: Alsungas pils, 2010. gada septembris.
Attēlā: Alsungas pils iekšpagalms.
Attēlā: Ekspozīcija Alsungas pilī
Alsungas baznīca
Alsungas pils – Alsungas baznīca: ~ 300 m
Aizputes baznīcas koordinātas: 56°58’772″N 21°34’183″E
Turpat netālu no Alsungas pils ir Svētā Miķeļa baznīca, celta 1623. gadā, kurā strādājis pirmais katoļu baznīcas kardināls PSRS laikā – Julians Vaivods (1895-1990). Pie baznīcas ir Dižgabalkalns – nocietināts Kuršu pilskalns. Runā, ka no pils uz baznīcu zem Dižgabalkalna ved slepena eja pa kuru glābties pils ieņemšanas gadījumā. Eja esot aizbrukusi un to paredzēts attīrīt.
Attēlā: Alsungas katoļu baznīca
Pa ceļam no Alsungas uz Ēdoli ceļa malā darbojas 2 lieli vēja ģeneratori, radot pavisam citu mēroga sajūtu (attēlā, 56°59’323″N 21°36’276″E).
Ēdoles baznīca
Alsungas baznīca – Ēdoles baznīca: 9,6 km
Ēdoles baznīcas koordinātas: 57°00’978″N 21°41’385″E
No Alsungas dodamies tālāk velomaršrutā uz nepilnus 10 km attālo Ēdoli. Iebraucot Ēdolē, nav iespējams pabraukt garām kurzemnieciski-gotiskajai Ēdoles baznīcai.
Gotiskā stila Ēdoles mūra baznīca Ēdolē uzbūvēta 1648. gadā. Ar to saistīts kāds traģisks stāsts. 1623. gadā nesaskaņu dēļ, paša dēls nogalināja Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru. Baznīcu esot cēlis otrs dēls Johans Ditrihs, kurš licis sevi apglabāt zem baznīcas sliekšņa, lai izpirktu grēkus. Baznīcas priekštelpas grīdā patiešām kādreiz bijis apbedījums. Baznīca celta grēku nožēlošanai – gan manierisma stilā veidotais altāris, gan kancele un muižnieku loža ir melnā krāsā ar zeltījumu, bet uz altāra atgādinājums: „Atceries nāvi”.
Ēdoles baznīcā atrodas vienas no vecākajām skanošajām ērģelēm Latvijā.
Attēlā: Ēdoles baznīca no Alsungas puses
Ēdoles pils
Ēdoles baznīca – Ēdoles pils: ~ 400 m
Ēdoles pils koordinātas: 57°00’882″N 21°42’856″E
Tālāk velomaršrutā piedāvājam doties 400 m Kuldīgas virzienā, kur aiz dīķa, pakalnā atrodas Ēdoles pils.
Ēdoles viduslaiku pils uzbūvēta 1264. gadā neogotikas stilā. Pirmsākumos piederējusi Piltenes bīskapijai, vēlāk baronu Bēru dzimtai. Pils kompleksā ietilpst 7,5 ha plašs ainavu parks un saimniecības ēku komplekss aiz aizsardzības grāvja un zirgu staļļi Ēdoles – Kuldīgas ceļa malā.
20. gs. 50. gados Ēdoles pilī tika iekārtots invalīdu nams. 1985. gadā pils telpas tika nodotas Teodora Zaļkalna Mākslas akadēmijai studentu radošo darbu nometnēm. 1993. pils nonāca pašvaldības apsaimniekošanā, bet 2007. gadā Ēdoles pili izsolē nopirka uzņēmēji Ivo Zonne un Kaspars Viškints.
Ēdoles pilī filmēti nabagmājas skati režisora Vara Braslas filmai “Emīla nedarbi”.
Attēlā: Ēdoles pils 2008. gadā
Valentīna Kokaļa briežu dārzs
Ēdoles pils – Valentīna Kokaļa briežu dārzs: ~ 7 km
Starp citu, 2007. gadā, kad Ēdoles pašvaldība gatavojās privatizēt Ēdoles pili, viens no pretendentiem uz to bija arī vietējais uzņēmējs Valentīns Kokalis.
Lai nokļūtu līdz Valentīna Kokaļa briežu dārzam no Ēdoles velomaršruts ved atpakaļ “Ezermaļu” virzienā pa Gudenieku ceļu. Nogriežoties uz Gudenieku grants ceļa pēc 800 m būs pagrieziens pa kreisi. Pēc 4 km būsim klāt.
Kaislīgā mednieka Valentīna Kokaļa briežu dārzu atceros no jau no 21. gs. pirmajiem gadiem, kad reiz iemaldījos šajā ļoti vientuļajā nostūrī. Vērienīgajā nožogotajā teritorijā ganās liels skaits briežu, kuri nebaidās no garāmbraucējiem un ziņkārīgi nāk pie žoga. Interesants apskates objekts šajā Kurzemes velomaršrutā.
Attēlā: Pie Valentīna Kokaļa briežu dārza
Attēlā: Valentīna Kokaļa briežu dārzs
Todaižu Muiža
Valentīna Kokaļa briežu dārzs – Todaižu muiža: ~ 4,5 km
Pagrieziens uz Todaižu muižu: 56°56’497″N 21°42’479″E
Todaižu muižas koordinātas: 56°56’845″N 21°42’995″E
Pēc Valentīna Kokaļa briežu dārza un sakoptās teritorijas apskates dodamies taisni tālāk līdz krustojumam, kurā velomaršruts ved taisni līdz pagriezienam pa kreisi uz Todaižu muižu.
Noslēdzošā apskates vieta mūsu Kurzemes velomaršrutā ir Todaižu muiža, kas celta 19.gs. Daļēji nodedzināta 1905. gadā. Muižas celtnes stipri cietušas arī kopsaimniecību laikā. Tagad muižas ēkas ir aizaugušas, avārijas stāvoklī. Pie Todaižu muižas ēkām ir mājas ar tādu pašu nosaukumu “Todaiži”.
Attēlā: Todaižu Muiža
Attēlā: Todaižu Muižas robežakmens
Attēlā: Todaižu Muižas ēkas
Velomaršruta noslēdzošais posms – mājup uz “Ezermaļiem” garām Kukšu ezera ziemeļu galam ir 10,3 km garš. Jābrauc atpakaļ līdz vecajam Alsungas-Kuldīgas ceļam, jānogriežas pa kreisi, tad pēc kādiem 5 km jānogriežas pa kreisi uz Gudenieku-Ēdoles ceļu. Pēc pāris kilometriem skatam pavērsies Zvirgzdu ezera Ziemeļu gals.
Ja laikus pieteiksit saimniecei, atgriežoties Ezermaļos no velobrauciena , Jūs jau gaidīs izkurināta pirts…
→ Rezervē viesu namu ar pirti vai mājiņu pa tālr. (+371) 29 122 870 (saimniece Aiga)
Lasi vēl: Velomaršruti Kurzemē I daļa
