Velomaršruti Kurzemē I

Zvirgzdu ezera ziemeļu gals

Velomaršruti Kurzemē

Dodoties atpūtā uz Kurzemi pie Zvirgzdu ezera, ir vērts paņemt līdzi velosipēdu, lai apskatītu ievērības cienīgas vietas gleznainajā Suitu novadā. Atpūtas vietas “Ezermaļi” saimnieki ir izstrādājuši velomaršrutu un apzinājuši nozīmīgākās apskates vietas Zvirgzdu ezera apkārtnē.

Tāpat, plānojot pašiem savu velomaršrutu pa Kurzemi, ir iespēja ieplānot nakšņošanu atpūtas vietā “Ezermaļi” – viesu namā ar pirti vai mazajā viesu mājiņā pašā Zvirgzdu ezera krastā.

→ Rezervē viesu namu ar pirti pa tālr. +371 29 122 870 (saimniece Aiga)

Velomaršruta Mazais Aplis

Mazais velomaršruta aplis būs pa spēkam jebkuram vidēji trenētam velobraucējam ar kalnu velosipēdu. Velomaršruta kopgarums ir 38 km. Maršruts nav pārāk garš, būs pietiekami daudz laika pavadīt apskates vietās, izbaudīt apkārtni. Velomaršrutā ir tie paši apskates objekti, kas Lielajā Aplī, izņemot tālākās apskates vietas – Klosteri, Jāmaiķus, Padures pili un Apriķus.

Maršruts: Atpūtas vieta “Ezermaļi” – Ķīšu senkapiGudenieku muižaBiržu muižaMaras muiža – Basi – Ludženieki – Gudenieku kadiķu audzeGudenieku baznīca – “Ezermaļi”.

Velomaršruta Lielais Aplis

Lielais Velomaršruta aplis paredzēts pilnai dienai un izturīgiem velobraucējiem ar labi aprīkotiem MTB velosipēdiem. Velomaršruta kopgarums ir 63 km. Papildus jāņem vērā arī pavadītais laiks apskates objektos, tāpēc ieteicams doties ceļā ne vēlāk kā 8…9 no rīta, lai vakarā ap krēslas laiku varētu būt atpakaļ “Ezermaļos”.

Maršruts: Atpūtas vieta “Ezermaļi” – Ķīšu senkapiGudenieku muižaBiržu muižaMaras muiža – Jāmaiķi – Ķikuri – Aizputes Padures pilsApriķu baznīcaApriķu pilsGudenieku kadiķu audzeGudenieku baznīca – “Ezermaļi”.

Esam padomājuši arī par trešo velomaršrutu (52 km), kas paredzēts Alsungas, Ēdoles, Almāles un Reģu apskatei. Par to lasiet – Velomaršruti Kurzemē II daļa.


Velomaršruta Lielais Aplis lielākā kartē. Spied uz norādēm un uzzini objekta nosaukumu!

Ķīšu senkapi

“Ezermaļi” – Ķīšu senkapi: ap 300 m
Ķīšu senkapu koordinātas: 56°56’044″N   21°38’335″E

Atrodas starp “Ķīšu” un “Skaidrāju” mājām netālu no Zvirgzdu ezera un “Ezermaļiem” pašā ceļa malā. 1964. gadā, grābjot granti, tika atrasti vairāku cilvēku galvaskausi un bronzas spangu vainags. Tagad nekas apkārtnē neliecina par to, ka šajā vietā būtu apbedījumi.

Ķīšu senkapi
Attēlā: Ķīšu senkapu vieta 2010. gada septembrī

Gudenieku Muiža

“Ezermaļi” – Gudenieku Muiža: ap 2 km
Gudenieku muižas koordinātas: 56°55’287″N   21°38’335″E

Izbraucot no “Ezermaļiem” uz Ēdoles-Gudenieku ceļu Dienvidu virzienā, apmēram pēc 1 km krustojumā jānogriežas pa kreisi uz Basiem. Vēl pēc kāda kilometra, pie Alsungas – Basu ceļa iepretim Zvirgzdu ezera dienvidu galam, ceļa līkumā kādreiz atradās Gudenieku (Guddeneeken) muižas ēka (19. gs.). No muižas apbūves saglabājusies vairs tikai kalpu māja un kūts, kas pašlaik pieder “Upenieku” (attēlā) saimniekiem. Galvenā Gudenieku muižas ēka atradusies ceļa pretējā pusē, kur pašlaik redzams tikai “Zaļkalnu” mājas pagrabs (attēlā zemāk).

Gudenieku Muiža
Attēlā: Bij. Gudenieku muižas kalpu māja

Gudenieku Muižas vieta
Attēlā: Bij. Gudenieku muižas atrašanās vieta

Tālāk velomaršruts ved Basu virzienā. Ceļa labajā pusē paveras skaists skats pāri Kurzemes ainavai (attēlā).

Velomaršruts Kurzemē

Biržu Muiža (Basu muiža)

Gudenieku Muiža – Biržu Muiža: apmēram 7 km
Pagrieziens uz muižas aleju: 56°54’008″N   21°42’160″E
Biržu muižas koordinātas: 56°54’282″N   21°41’708″E

Apmēram pēc 3,7 km krustojumā velomaršruts nogriežas pa kreisi uz Biržiem. Vēl pēc 2,5 km būs krustojums, kurā stūrējam pa kreisi un pēc kādiem 700 metriem iegriežamies pa labi alejā un Biržu muiža ir gandrīz klāt.

Biržu (Birshof) muižas pils atrodas tagadējā Alsungas novadā, bijušā Basu pagasta teritorijā. Pils celta 19. gs. Nodedzināta 1905. gadā un vēlāk atjaunota. Tagad tur iekārtota Basu pamatskola. Biržu muižas apbūvē saglabājusies senā magazīnas klēts, kūts un bijusī kalpu dzīvojamā ēka. Biržu muižu ieskauj 4,5 ha plašs parks ar līkumotu aleju, kas ved uz pils parku no lielceļa. Biržu muižā 1906. gadā dzimis Latvijas kara kuģa “Virsaitis” komandieris Antons Brūders (1941. gadā deportēts).

Biržu muižas magazīnas klēts 2009-2010. gadā pilnībā rekonstruēta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un tagad tur iekārtots Basu tautas nams jeb saietu nams. Rekonstrukcija izmaksājusi 82,5 tūkst. Ls

Biržu muižas magazīnas klēts atjaunota tiešām kvalitatīvi, respektējot vēsturisko materiālu. Ēkai ir jauns māla dakstiņu jumts, koka daļas atjaunotas ar visu ornamentiku, bet sienas pamatā saglabātas vēsturiskās. Ir vērts redzēt!

Biržu Muiža
Attēlā: Biržu muižas ēka

Biržu Muižas klēts
Attēlā: Biržu muižas klēts, tagadējais Basu tautas nams

Biržu Muižas parks
Attēlā: Biržu muižas parks

Basu tautas nams
Attēlā: Basu tautas nams

Maras Muiža

Biržu Muiža – Maras Muiža: apmēram 6 km
Maras muižas koordinātas: 56°51’681″N   21°40’678″E

Lai nonāktu līdz Maras muižai mūsu velomaršrutā, jānokļūst uz Biržu – Ķikuru ceļa (apm. 1 km). Braucot Ķikuru virzienā, apmēram pēc 4,3 km, jānogriežas pa kreisi, pa šauru ceļu un pēc 500 metriem skatam pavērsies Maras muižas pagalms. No lielceļa muižas ēka nav redzama.

Maras muižas pils (kungu māja) atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagasta teritorijā netālu no Basu – Ķikuru ceļa 2,3 km no Basiem. Pils celta 18. gadsimtā, pārbūvēta 20. gadsimtā. Padomju laikā tur bijušas kopmītnes vietējā kolhoza slaucējām.

Tagad muižas ēka rekonstruēta un tā ir privātīpašumā. Iebraucot kādā septembra pēcpusdienā, satikām muižas uzraugu, kas atļāva ēku apskatīt arī no dārza puses. Maras muižas dārzs ir sakopts, tajā zied puķes, novietoti soliņi. Muižas iekšpusi uzraugs apskatīt diemžēl neļāva.

Maras muiža
Attēlā: Maras muiža

Maras muižas pagalms
Attēlā: Maras muiža no pagalma puses

Aizputes Padures pils

Maras Muiža – Aizputes Padures pils: apmēram 16 km (t.sk. grants ceļš ~9 km)
Aizputes Padures pils koordinātas: 56°44’984″N   21°35’098″E

Tiem, kas turpina velomaršruta Lielo apli, pēc Maras muižas apskates, iesakām doties tālāk Ķikuru virzienā. Pēc 5 kilometriem ir pagrieziens pa kreisi uz Jāmaiķiem, kur var apskatīt Jāmaiķu muižu. Pirms Jāmaiķu pagrieziena, ceļa malā būs Sv.Pētera baznīca, kas celta 1692. gadā un pārbūvēta 1906. gadā.

Pie Ķikuriem velomaršruts nogriežas pa labi uz Kuldīgas – Aizputes šosejas, lai pēc ~7 km nogrieztos pa labi uz Aizputes Padures pili. Vēl 300 metri un ceļa kreisajā pusē, uz pakalna būs redzama pati pils.

Aizputes Padures pils atrodas uz ziemeļiem netālu no Aizputes. Tā piederējusi baronu fon Osten-Sakenu dzimtai un rekonstruēta 1870. gadā. 1920. gadā pēc Latvijas pirmās brīvvalsts agrārās reformas muižas zeme sadalīta zemniekiem, brīvības cīnītājiem, un pils palika bez saimnieka.

1929. gadā to piešķīra skolas iekārtošanai un tagad tur ir Lažas speciālā internātpamatskola saukta arī par Lažas skolu. Padures pili ieskauj 3,2 ha plašs parks ar mākslīgu raktu dīķi un 26 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Parkā aug arī liela liepa ar stumbra apkārtmēru 4,2 m un kļava ar 3,6 m.

Kā redzams attēlos, pašlaik Aizputes Padures pilī risinās plaši remonta darbi. Pils ēka turpinās pildīt savu pašreizējo internātskolas funkciju.

Aizputes Padures pils
Attēlā: Aizputes Padures pils

Aizputes Padures pils rekonstrukcija
Attēlā: Aizputes Padures pils rekonstrukcijas darbi. 2010. gada septembris.

Apriķu baznīca

Aizputes Padures pils – Apriķi: apmēram 10 km
Apriķu baznīcas koordinātas: 56°48’276″N   21°29’735″E

No Padures velomaršruts caur Apriķiem ved atpakaļ uz Zvirgzdu ezeru. 10 km pa asfaltētu ceļu un no Padures nonākam Apriķos, kur vērts apskatīt Apriķu luterāņu baznīcu un Apriķu pili.

Apriķu baznīca celta 17. gs. Dokumentos pirmo reizi Apriķu baznīca minēta 1640. gadā kā Apriķu muižas īpašnieka Osten-Sakena privātbaznīca. Pārbūvēta 1710. gadā. Baznīcas interjers veidots vienotā koktēlniecības ansamlī. ērģeles baznīca ieguvusi 1856. gadā ērģeļu meistara K. Bitnera vadībā. Griesti ar baroka stila gleznojumiem, kas atjaunoti 1938. gadā. 1967. gadā baznīca iekļauta Valsts Kultūras Pieminekļu sarakstā.

Apriķu baznīca
Attēlā: Apriķu baznīca no Aizputes puses

Apriķu pils

Atrodas turpat Apriķos, apmēram 400 m no Apriķu baznīcas
Apriķu pils koordinātas: 56°48’193″N   21°30’441″E

Ceļam pretējā pusē, dziļāk Apriķu centrā noslēpusies Apriķu pils, ko tāpat kā baznīcu, cēlusi baronu Osten-Sakenu dzimta 1745. gadā. Pilij ir velvēti pagrabi, kas pašlaik tiek restaurēti 19. gs. beigās pilij piebūvēts trīsstāvu tornis un 1920. gadā pils telpās iekārtota skola un novadpētniecības muzejs. Apriķu pils kompleksā ietilpst pārvaldnieka dzīvojamā māja un divas kalpu dzīvojamās ēkas. Pils 2 ha plašais parks ir trīs iekoptiem dīķiem iekārtots laikā no 1880.g. – 1900. gadam.

Apriķu pils
Attēlā: Apriķu pils

Apriķu pils dīķis
Attēlā: Apriķu pils dīķis

Apriķu pils parks
Attēlā: Apriķu pils ar parku

Velomaršrutā pa ceļam no Apriķiem uz Gudenieku kadiķu audzi, ceļa malā vietējo māju saimnieks ir savācis un visai savdabīgi izstādījis 2. Pasaules kara laika atradumus kādi Kurzemes mežos un laukos netrūkst (attēlā, 56°50’364″N   21°33’344″E). No ceļa kreisajā pusē apmēram iepretim Adzēm laukā var redzēt slavenās Gudenieku naftas atradnes, kur notiek izpētes darbi.

2. Pasaules kara trofejas

Gudenieku kadiķu audze

Apriķi – Gudenieku kadiķu audze: ~ 12 km
Pagrieziens uz Gudenieku kadiķu audzi: 56°52’732″N   21°34’276″E
Gudenieku kadiķu audzes autostāvvieta un infostends: 56°52’828″N   21°34’405″E

Gudenieku kadiķu audze
Attēlā: Pagrieziens no lielceļa uz Gudenieku kadiķu audzi

Tālāk velomaršrutā no Apriķiem jābrauc pa Alsungas ceļu, sekojot norādēm no kurām viena apmēram pēc 10 km no Apriķu centra aicinās nogriezties pa labi, kur mežā pēc 1 km būs autostāvvieta un informācijas stends. No šejienes sākas Gudenieku kadiķu audzes takas, kas ved līdz nožogotai teritorijai, kur lieguma teritorija ir ielaisti sumbri. Teritorija apjozta ar elektrisko ganu.

Gudenieku kadiķu audzē
Attēlā: Šeit sākas lieguma teritorija un iespējams satikt savvaļas zirgus un sumbrus

Sajūtas ir ļoti neparastas, jo gandrīz tīrs kadiķu mežs Latvijā ir retums. Mūsu apmeklējuma laikā sumbrus gan satikt neizdevās, taču izbaudīt šīs vietas vienreizību gan. Ieteicams ņemt līdzi gumijas zābakus, jo dzīvnieku teritorijā augsne ir mitra un dubļaina.

Senos laikos kadiķis lietots smagu slimību – holeras, kuņģa iekaisumu, mēra un melanholijas ārstēšanā. Cilvēki kadiķi godinājuši, garāmejot noņemot cepuri. Hronikas vēsta, ka par kadiķa nociršanu draudējis nāves sods.
Saukts arī par ēci, kadeģi, ēcesi, ērķi, paegli, Gudeniekos ir lielākā kadiķu audze Baltijā. Tur 1999. gadā nodibinātais dabas liegums ir Natura 2000 teritorija 106 ha platībā.

Kadiķu audzes teritorijā ierīkotas takas un informācijas stendi. Te ir vērojami ne tikai kadiķi, šeit ir gan bebru mītne, gan daudzveidīgi biotopi. Saglabāta tīra, savdabīga un skaista daba, ko noteikti ir vērts apskatīt.

Gudenieku kadiķu audze
Attēlā: Kadiķu lieguma plāns un nozīmīgākie apskates objekti

Zviedrijas kadiķis ir vienīgā Latvijā brīvā dabā augošā kadiķu suga. Kadiķi labi piemērojas ziemas aukstumam, bet tie nav izturīgi pret atmosfēras piesārņojumu. Kadiķi labi aug gaišās, sausās vietās, kaļķainās pļavās un izcirtumos.

Kadiķis var sasniegt pat 15 metru augstumu un vairāk kā 600 gadu vecumu. Vecākajiem kadiķiem Gudenieku audzē ir apmēram 50…70 gadu, lielākie sasniedz 8 metru augstumu. Lielākais Gudenieku kadiķis aug lieguma ziemeļu daļā. Pie zemes tas sadalījies četros stumbros, stumbra apkārtmērs ir 80 cm.

Gudenieku kadiķi
Attēlā: Lieli kadiķi netālu no ieejas botāniskajā liegumā

Takas Gudenieku kadiķu audzē
Attēlā: Takas Gudenieku kadiķu audzē

Gudenieku baznīca

Gudenieku kadiķu audze – Gudenieku baznīca: 3,3 km
Gudenieku baznīcas koordinātas: 56°52’934″N   21°36’067″E

Gudenieku novadā ir Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze. 1920. g. Gudenieku draudze atdalījās no Alsungas draudzes un uzcēla koka baznīcu. 1938.-1947. g. tika uzcelta jauna mūra baznīca. Telpu iekšdarbi tika pabeigti vēlāk. Baznīcas pārvaldniece zināja stāstīt, ka baznīca uzcelta ļoti neparasti – ar ieejas durvīm pretējā virzienā uz Austrumiem, nevis Rietumiem kā pieņemts. Saulainos rītos, atverot baznīcas centrālās durvis, saules stari veido “ceļu” un izgaismo altāri.

Gudenieku baznīca
Attēlā: Gudenieku baznīca no ceļa puses

Gudenieku baznīcas iekšskati
Attēlā: Gudenieku baznīcas iekšskati un skats no autostāvvietas

Noslēdzošais posms šajā velomaršrutā ir posms no Gudenieku baznīcas līdz “Ezermaļiem” ~6,5 km. Ja laikus pieteiksit saimniecei, atgriežoties atpūtas vietā Ezermaļi no velobrauciena, Jūs jau gaidīs izkurināta pirts

→ Rezervē viesu namu ar pirti vai mājiņu pa tālr. (+371) 29 122 870 (saimniece Aiga)

Lasi vēl: Velomaršruti Kurzemē II daļa.

VN:F [1.9.22_1171]
Rating: 5.0/5 (2 votes cast)
Velomaršruti Kurzemē I, 5.0 out of 5 based on 2 ratings
Iesaki arī draugiem:

    Iepriekšējais raksts:

    Nākamais raksts: